Kas notika tajā pēdējā meditācijā? Ieskats no zinātnes puses...
Ilgstoša meditācija un elpošanas tehnikas aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu, īpaši vagusa nervu, kas palēnina sirdsdarbību un izraisa dziļu mieru. Šī nerva stimulācija var izraisīt bradikardiju (lēnu sirdsdarbību), kas progresē līdz asistolijai (pilnīgai sirds apstāšanai).
Serotonīna un oksitocīna izdalīšanās
Intensīvas meditācijas laikā strauji palielinās serotonīna līmenis, radot eiforisku un transcendentālu stāvokli. Oksitocīns veicina dziļu saiknes un miera sajūtu, kas neļauj ķermenim reaģēt uz nāvi ar stresu vai paniku.
Dopamīna un beta-endorfīnu pieplūdums
Smadzenes izdala dopamīnu un endorfīnus, kas rada ekstātisku un eiforisku sajūtu, līdzīgi kā mistiskos pārdzīvojumos vai nāvei tuvās pieredzēs (NDE). Šie hormoni bloķē sāpes un veicina sajūtu, ka cilvēks "izplūst" ārpus ķermeņa.
Smadzeņu viļņu pāreja uz gamma stāvokli
Augsta līmeņa meditatori, kas tuvojās nāvei, uzrāda gamma viļņu aktivitāti (30–100 Hz), kas saistīta ar augstu apziņas stāvokli un apgaismības pieredzi. Šis pats stāvoklis ir konstatēts cilvēkiem, kas apraksta mistiskas pieredzes un "iziešanu no ķermeņa".
Hipoksija un CO₂ palielināšanās
Elpošanas palēnināšanās un sirds apstāšanās izraisa hipoksiju (skābekļa trūkumu), kas ietekmē smadzeņu darbību. Pieaug oglekļa dioksīda (CO₂) līmenis, kas var radīt redzes halucinācijas un sajūtu, ka cilvēks pāriet citā realitātē.
DMT (dimetiltriptamīna) izdalīšanās
Pastāv teorija, ka pēdējos dzīves mirkļos smadzenes izdala DMT – psihedēlisku vielu, kas var būt atbildīga par spilgtajām nāves pieredzēm un apziņas "atbrīvošanos" no ķermeņa. DMT ir konstatēts epifīzē un tiek uzskatīts par potenciālu starpnieku starp fizisko un neiroķīmisko nāves pieredzi.
Asins pārdale un gravitācijas efekts
Kad sirds pārstāj sūknēt asinis, tās gravitācijas ietekmē sāk uzkrāties augšējā ķermeņa daļā, īpaši smadzenēs. Tas rada spiedienu, kas var veicināt vizuālas un mistiskas pieredzes.
Smadzeņu pēdējais elektriskais impulss
Pētījumi rāda, ka pēc sirds apstāšanās smadzenēs palielinās elektriskā aktivitāte, kas varētu būt saistīta ar pēdējo apziņas vilni pirms nāves. Šis fenomens var izskaidrot pēkšņas skaidrības, apgaismības un "redzēšanas ārpus laika" sajūtas.
Glutamāta pieaugums un smadzeņu "pārslodze"
Nāves brīdī glutamāts – viens no galvenajiem neirotransmiteriem – izdalās nekontrolēti, kas var radīt spēcīgas halucinācijas un izjūtu par "iekļūšanu gaismā" vai apvienošanos ar visumu.
Apzināta nāves pieņemšana un ego izzušana