Ventrālā vagālā sistēma un iegurnis
Aktivizēts simpātiskais stumbrs liek krūškurvja aizmugurējai daļai saspiesties un iegurnim vērties priekšā vaļā. Tā pamazām rodas nepareizs lordozes izliekums. Dziļākie muguras muskuļi saspringst. Rodas kifoze. Rodas citu muskuļu sasprindzinājums, piemēram, kāju priekšējo un aizmugurējo muskuļu. Parasti šo visu procesu kopumu dēvē vienkārši par muguras sāpēm vai savilktu muguru. Nereti viens muskulis ir vairāk sasprindzis par otru, viena iegurņa puses izvirzās uz priekšu, cilvēks ir vairāk sarāvies vienā sānā utt. Jo viena puse ir gandrīz visu laiku izelpas pozīcijā, savukārt otra paliek ieelpas pozīcijā. Viena puse ar lielā saspringumā, otra pārāk lielā atslābumā, paliek nestabila. Nereti ar jogu cenšas stiept tieši šo jau tā sastingušo muskuli, jeb citus itkā sastingušos muskuļus, kas ir kardināli nepareizi. Kā to ātri notestēt? Nostāties taisni uz vienas kājas un ar pretējo roku aizsniegt otras paceltās kājas pirkstgalus. Vi pavērot, kurš iegurnis ir augstāks par otru. Vai sēžot ar izplestām kājām uz grīdas, paliekties uz vienu vai otru pusi, kura muguras puse vairāk sāp, ir saspringtāka u.c.
Ķermenis ir ļoti gudrs un tas ātri meklēs kompensācijas mehānismus, kā pasargāt ķermeni. Šajā gadījumā, viens no piemēriem, krūškurvis velkas priekšā ciet, ribas savelkas, neļaujot tām bezgalīgi plesties uz āru. No šī atkal izriet daudzas citas ķermeņa disfunkcijas, problēmas ar elpošanu, mutes elpošana (saspringta diafragma neļauj vairs elpot ar diafragmu, automātiski rodas ķermeņa stabilitātes zudums iegurnī un pretēji utt.), saspiesti nervu centri, jo sevišķi saules pinumā utt. Un atkal, ejam tālāk, no somatikas puses mēs atkal redzam šeit somatiskus blokus, pašvērtējuma neesamība, nezināšana, ko vēlos dzīvē, kas ir patiesi mans, izvairīšanos no sociuma utt. Jo, katrs, pat vismazākais nervu kairinājums izsauc ķermeņa vēl vairāku saraušanos, vēl lielāku simpātiskās sistēmas aktivāciju. Ejot vēl dziļāk, sāk nemanāmi griezties krūškurvis, kas sāk spiest sirsniņu, pie noteiktām kustībām iespiesti starpribu nervi, kas atkal izraisa sasprindzinājumus un sāpes. Rodas nez no kurienes uzradušās, neizskaidrojamas trauksmes, kas nav saistītas ar ikdienas situācijām utt., kombinācijas mēdz būt ļoti dažādas.
Netiešā veidā šo ietekmē arī ilgstoša galvas noliekšana uz priekšu, piemēram, sēdēšana ekrānos un līdzīgas darbības.
Netiešā veidā tas veicina arī izmaiņas pašā galvaskausā, radot saspringumus un izmainot asinsrites un nervu sistēmas traucējumus.
Netiešā veido to izraisa arī ļoti smagi satricinoši psiholoģiski triecieni vai ilgstoša dzīvošana stresā un spriedzē, jo sevišķi bērniem, nejūtoties drošībā, jūtot, ka ir apspiesta viņu būtība, vērtību sistēma utt.
Šo jomu esmu pētījusi un apguvusi vairākos gadus, mēģinot dziedināt sevi. Soli pa solim, līdz radās kopainas izpratne par procesiem ķermenī un kā šo visu ietvert kvantu praksē. Jo tikai ar darbu ar enerģiju, bez "failiem galvā", nebija iespējams panākt taustāmus rezultātus. Bija uzlabojumi, bet, ne dziedinājumi, jo, man bija svarīgi izdarīt maksimāli iespējamo, jo bija sapratne, ka to var izdarīt un tam arī sekoju. Bija jāiemāca savas smadzenes atpazīt dažādus ķermeņa slāņus- virsējās fascijas, dziļos audus, viscerālās fascijas, muskuļus, kaulus, šķidrumus, atpazīt enerģijas kustības ātrumu katrā slānī, atpazīt disfunkcijas un tās novērst utt. Atpazīt fizisko slāni, enerģētisko, mentālo, vitālo, strādāt ar tiem. Kvantu prakse ir kopums, tās darbības nenotiek mehāniski, bet "enerģētiski - informatīvi", piekļūstot vietām, kur pat ķirurga skalpelis netiek klāt.
Kvantu terapijā strādāju gan ar ķermeni, gan ar psihoemocionālo fonu. Jo ļoti bieži tieši emocionālais fons ir par iemeslu šīm izmaiņām. Piemēram, ilgstoši esot diskomfortā ar to, kā jūtas, kā gribētu dzīvot, bet nespēja iziet no šī apburtā apļa. Kvantu prakses uzdevums ir tieši pavērt šo logu, ļaut ķermenim sajust un prātam pieņemt jaunu normu, kā dzīvot tālāk. Notiek "quick lorning", jeb ātrā apmācīšana zemapziņai, lai tā turpmāk saudzīgi un harmoniski vestu pa savu vērtību ceļu. Vienlaicīgi notiek darbs ar ķermeni, tikko jaušami labojot disfunkcijas, atjaunojot veselu ķermenī, veselu nervu sistēmu, pielietojot gan integrāli kraniālo terapiju, gan citas metodes. Jo tieši kvantu praksē tiek strādāts ar visiem ietekmējošiem aspektiem vienlaicīgi. Savedot kārtībā psiho-emocionālo fonu, izmainās stāja kopumā, labojot integrāli stāju, mainās psiho-emocionālais fons. Kvantu praksē impulsi tiek doti uzreiz visam ķermenim. Ja nav šī kvantu sapīšanas jeb savienojums starp apziņu, prātu un ķermeni, šie procesi nenotiek. Mans uzdevums kvantu praksē ir atjaunot šo savienojumu. Tieši tādēļ es saku, ka cilvēkam parasti ir tikai līdz trim galvenajiem psiho-emocionālajiem blokiem, kas ir patiesi īsti. Jo, kad ķermenim ir palielināta simpātiskā aktivitāte, prāts mēģina atrast risinājumu visiem sev zināmajiem veidiem, metodēm, meklējot cēloņus, blokus utt., bet patiesībā tas tikai mēģina izdzīvot un nejust ciešanas, tādēļ meklē visur vainīgos. Veselā ķermenī nebūt nav tik daudz problēmu, ar ko cilvēks nespētu tikt galā.
Savās kvantu praksēs es vienmēr ieminos par to, ka cilvēkam arī pašam būtu jāpieliek pūles savas veselības uzlabošanai. Ieminos par vingrojumiem, nereti pat parādu priekšā, uzdodu mājas darbus, bet, diemžēl, maz ir tādu, kas kaut cik izpilda. Kaut gan, man ir arī ļoti pozitīvi piemēri, kad cilvēks ļoti ātri tiek uz kājām, pildot kaut nelielus elpas vingrinājumus un ķermeņa korekcijas vingrinājumus dienā. Jo, noņemt sāpes un lielo disfunkciju ir ļoti ātri un viegli, cilvēkam vairs nesāp un viņš turpina tādā pat garā.
Ja man būtu veselības centrs, tad es pilnīgi noteikti strādātu kopā ar citiem speciālistiem, kā piemēram, fizoterapeitiem, biomehānikas speciālistiem, uztura speciālistiem, osteopātiem, pareizas elpošanas (ne ekstrēmās elpošanas) speciālistiem, jogas praktiķiem, ar kuriem mums būtu skaidrs kopējs virziens, integrāli vesels ķermenis, sadarbojoties arī ar klasisko medicīnu, kas spētu pieņemt visu augstāk minēto.