Dažāda spektra informācija

...

Mirušie impulsi ir šabloni un programmas, kuras radītas kaut kad pagātnē, uzdevumu veikšanai, kas kādreiz bija aktuāls un svarīgs izdzīvošanai, bet, šodien, šajā laika kontekstā vairs nav nepieciešami. Inerces un pieraduma dēļ, šie mirušie impulsi turpina darboties un noteikt mūsu dzīves virzību un darbību. 
Piemēram, greizsirdības impulss. Greizsirdībai ikdienā, attiecīgos apstākļos, var būt konstruktīva nozīme. Tajā pat laikā, ja spēcīgs impulss radies kādā traumatiskā brīdī, tas var turpināties darboties ikdienā pavisam nepiemērotos brīžos. Ja cilvēks apzinās, ka greizsirdības mokām vairs nav pamata un vietas ikdienā, šis impulss var tikt notīrīts kvantu praksē vai frekvenču meistarklasē. 

Klientam, piesakoties uz attālināto seansu onlainā, ir jāapzinās un jāzin, kas ikdienā visbiežāk "izsit" no līdzsvara. Nav nepieciešams zināt ne cēloņus, ne patiesos trigerus, no kurienes tie radušies. 
Piemēram. Saruna ar mammu vai kādu citu konkrētu personu, var rasties sajūta, ka tevi grib kontrolēt un norādīt, kas darāms. 
Naudas pelnīšana kā tāda, sajūta, ka tev jāvergo, vai, ka nav citas izejas, līdz ar to, rodas pretestība pret naudu kā tādu. 
Paniskas bailes lietot medikamentus, bailes no blakusparādībām. Trauksme, kad pats, vai tuvinieki slimo, trauksme, kad dzirdi kādu runājam par slimībām. 
Trauksme un baiļu sajūta no kādiem augstākiem vai neredzamiem spēkiem. Neziņa un šaubas, vai rīkojies "pareizi".
Trauksme rodas pie situācijām, kad nespēj kontrolēt notikumu gaitu, trauksme pie nezināmām situācijām. Bailes atlaist kontroli.
Trauksme par to, kas notiek pasaulē, kāda varētu būt nākotne, dažādu destruktīvu scenāriju malšana un apcerēšana. 
Bailes palikt bez naudas, nabadzībā, nespējot iztikt un izdzīvot.
Bailes uzsākt ko jaunu, šaubas un bailes no neveiksmēm, no citu cilvēku viedokļiem.
Trauksmes sajūta un bailes būt cilvēku pūļos, sajust citu emocijas, enerģijas.

Cilvēks pēc noklusējama jau ir radīts ar daudzdimensionālu uztveri. Neatkarīgi, vai to apzinās vai nē. Kaut kādu iemeslu dēļ, cilvēks to nezina vai ir aizmirsis.

1D – materiālais plāns.  Punkts. Visi minerāli un ūdens rezonējas šajā līmenī. Skudrai skudru pūznī ir 1d realitāte.
2D – materiālais plāns.  Visa augu un zemāk attīstīto dzīvo būtņu enerģija rezonējas šajā līmenī. Būtnes apzinās savas nepieciešamības - ēst, cīnīties un vairoties. Matērija pakļauta fiziskajiem likumiem.
3D – materiālais plāns.  
Vispārēji un apzinātības sākumposmā: Apziņas līmeņa un telpas līmeņa atbilstība.  Apziņa par cilvēku individualitāti un sapratne par apkārt notiekošajiem procesiem ir limitēta. Apziņa ir ierobežota laikā un telpā, jeb cēloņu un seku lineārajā izpratnes paradigmā. Apzinās, ka pastāv pagātne un nākotne, tomēr cilvēks paliek patiess tikai pret tagadni, tam, ko redz. Dominē pārsvarā plēsoņu dzīvesveids, konkurence, izdzīvošana. Visu nosaka likumi, atbilstība standartiem, iekļaušanās vai dominance, sistēmas. Dominē citu viedokļu ņemšana vērā, senās gēnu izdzīvošanas programmas, izdzīvo stiprākais, egocentrisms. Pēc noklusējuma ietekmējas no kolektīvās apziņas. Izpratne par ķermeni maza, dziednieki un mediķi uztverti, kā pārdabiskas būtnes.
Vidus posms un beigu posms: parādās jau individuālais intelekts, augstāks apziņas līmenis. Parādās vēlme sevi realizēt, uzkrāt bagātības, idejas par mantojuma atstāšanu pēcnācējiem. Parādās pirmās radošuma izpausmes darbībā. Biznesa vidē jau parādās ilgtermiņa darbības koncepcijas, radošākas pieejas. Rodas izpratne par ķermeni un tā nepieciešamību izdzīvošanai – interese un izpratne par fiziskajām aktivitātēm un uztura ietekmi uz organismu. Medicīna vairs nav pārdabiska, bet jau pati par sevi pieņemama.
Tieši cilvēka apziņa ir tā, kas spēj mainīt kolektīvo lauku un izdzīvošanas pamatlikumus tā, lai cilvēks esot fiziskajā ķermenī dzīvotu jau ar augstāku apziņu, mainot cilvēka un “cilvēka kā organisma” eksistences pamatnosacījumus.
Pirmie 3 līmeņi ir savstarpēji ļoti saistīti. Ar katru nākamo līmeni, daļa bāzes enerģijas tiek zaudēts, jeb zūd saķere ar materiālo. Tādēļ bieži tiek pieminēts, ka jāatlaiž emocionālās piesaistes materiālajai pasaulei, lai paceltos. Mazāka saķere nozīmē dziļāku sajūtu parādīšanos, vairāk paļaušanos uz intuīciju. Augstāka apziņa un plašāka sajūta pamazām izspiež lielo smagumu, kas iepriekš noteica izdzīvošanu. Cilvēks sāk vairāk izjust vilkmi pēc patiesām cilvēcīgām jūtām, īstumu, vilkmi izzināt, kas slēpjas aiz prāta un instinktu robežām. Materiālās lietas nav mazsvarīgas, tomēr cilvēks sajūt, ka tā vairs nav galvenā dzīves vērtība. Praksē ir satikts daudz cilvēku, kuriem jau pēc noklusējuma dominē apziņa virs 3D, tādēļ šiem cilvēkiem ir grūti panest apkārtējās vides dominējošo smagumu, viņiem ir izaicinājums iemācīties dzīvot, bet jau pa jaunam, nespiesties vecajos rāmjos.
3D ir brīvās gribas blīvums: izvēļu un lēmumu pieņemšana attiecībā uz duālistiskajiem uzskatiem, kas tiek turēti sevī. Dominē labs/slikts, pareizs/nepareizs, uz tā pamata tiek pieņemti lēmumi.
Tomēr, der atcerēties, ka aprakstītais 3d apziņas modelis šeit ir vairāk vērsts uz visuma apzināšanos un apziņas izpaušanos, bet, arī 3d ietver gan 4d, gan 5d, gan augstākus apziņas līmeņus pēc noklusējuma, kas var izpausties cilvēkos, kuru apziņa ir vismaz daļēji brīva no stingrajiem šabloniem un sistēmām. Tālāk aprakstītie apziņu attīstības modeļi ir kā iespēju un spēju, uztveres paplašināšanas iespējas.
Jebkurš cilvēks savā dzīvē ir saistīts ar 4 un 5d, sajūtot enerģiju un informāciju. Komunicējot ar savām domām un jūtām, cilvēks jau ir apguvis ceturto līmeni, un tāpēc telpu, kurā viņš eksistē, nevar saukt tikai par 3d. Tas ir starpstāvoklis, kad vēl nav zudusi saikne ar ierasto materiālo esamību un nav noticis lēciens enerģiju pasaulē.
Ikviens izcils speciālists savā jomā (zinātnieks, rakstnieks, mākslinieks utt.) sajūt enerģiju pasauli, taču baidās atklāti izmantot tās iespējas, jo saprot, ka tas radīs nevajadzīgas grūtības. Cilvēks pamatā ir sociāla būtne un baidās tikt atstumts no apkārtējiem, tādēļ bieži vien tieši “smalkās spējas” uztvert enerģiju un informāciju paliek cilvēka noslēpumā, bieži radoši cilvēki paliek nerealizējušies šo baiļu dēļ.  

4D – materiālais plāns.  Informatīvais lauks. Izpratne par informāciju laikā. Šajā līmenī glabājas visa informāciju pr 3d līmenī, tas papildina 3d līmenī. 4d ir kā papildfunkcija 3d, kas nevar darboties pats par sevi vai atdalīti. 4d var aprakstīt kā punktu kopumu no kuriem var novērot.
Vispārēji un apzinātības sākumposmā: zemapziņas mājvieta, vēl grūti aptverama. Dzīvo cilvēka domas un šabloni, programmas. Šajā dimensijā sākas pasaules uztveršanas, kā kopuma, kurā tiek strādāts pie labāka rezultāta sasniegšanas. No šīs dimensijas ceļas iedvesma, sapņi un mūsu izpratne par pārdabisko (sākuma posmā tā ir tieši vēsturiskā interpretācija, no realitātes skatu punkta - par laiku, kas jau bijis pagātnē), maģiju un citām lietām. Interesē panākumi savā dzīvē, karjera, izaugsme. Sākumposmā vēl nav liela interese par garīgo apziņas izaugsmi, šeit dīkst asni. Rodas vajadzība strādāt darbu, kas pašam interesē, patīk, ne vairs tikai naudas dēļ.

Vidus posms un beigu posms: Parādās personīgās izaugsmes motivācija, garīgās intereses sākumposms, informācijas meklēšana, pētīšana, dažādu prakšu un metožu praktizēšana, augstāka interese par ikdienišķo dzīvi. Samērā jau augsts līmenis, kas pārsniedz vidējo dominējošo cilvēces apziņas līmeni. Daudz lasa, uzsūc informāciju. Labi orientējas informatīvajā laukā, apzinās informācijas nozīmību, spēj strukturēt un analizēt informāciju, izmantot, ieviest sadzīvē, attiecīgi pieņem lēmumus, orientējas vidē.
Parādās mīlestības un dabīgās empātijas apziņa, izpratne par nekaitēšanu citiem, savu darbību seku apzināšanās, informācījas un rīcības seku apzināšanās un interpretācija.
Kopumā 4D:  Cilvēks spējīgs ceļot citā realitātē caur savu apziņu. Spēja uztvert informāciju dažādos laikos, kas izpaužas šeit momentā, gan pagātnes, gan nākotnes notikumiem. Saņemt informāciju no citiem informācijas kanāliem (informatīvām programmām, struktūrām un egregoriem). Apziņai pieslēdzoties citam avotam, fiziskais ķermenis paliek 3d realitātē, bet cilvēka enerģija attiecīgi dod enerģiju attiecīgam avotam – tā ir maksa par informāciju vai emociju, ko sniedz šī pieslēgšanās. 3d apziņas uztvere vēl neļauj uztvert šāda līmeņa informāciju.
Citi informācijas avoti ir arī virtuālā vide, datorspēles, ziņu kanāli, dažādi video, kas aizrauj apziņu, kosmiskie egregori. Apzināta mijiedarbība notiek, kad cilvēks apzināti mijiedarbojas, piemēram, apgūst jaunu informāciju mācoties, attīstoties, pašrealizējoties, augot garīgi, kas līdzi nes apziņas augšanu.
4d apziņas līmenī cilvēks saņem informāciju caur domu un nervu sistēmu, brīdī tieši asociējot sevi ar informāciju, attiecīgi emocionējot un iegrimstot šajā emocijā, neredzot kopainu, kas rada diskomfortu un haosa sajūtu galvā, ja informācijas avotu ir pārāk daudz un neapzinātu. Cilvēks informāciju interpretē caur savu intelekta un apziņas prizmu, vai, atsevišķos gadījumos, nodod citiem informāciju, kā kanāls, nepievienojot savu dzīvo apziņas interpretāciju.
5d apziņas līmenī cilvēks intuitīvi nolasa informāciju un energo lauku caur sajūtu un nervu sistēmu, brīdī sajūtot enerģiju un sajūtu, ko interpretē kā intuīciju, jeb smalko sajūtu, ķermeņa jušanu. Arī šīs sajūtas nododas uz smadzenēm un tiek interpretētas caur cilvēka apzinātības prizmu attiecīgā brīdī.
6d un augstākā apziņas līmenī informācijas un enerģijas nolasīšana notiek neitrāli, bez personiskās iesaistes un līdzpārdzīvošanas, līdzizdzīvošanas.
Apziņa iziet aiz fiziskā ķermeņa robežām, domas iedarbojas uz ķermeni un dod komandas.
! Domas rada nervu sistēma ar elektromagnētisko impulsu. Nervu sistēma ir impulsu pastiprinātājs. Nodod informāciju uz smadzenēm.
Tātad, galvenā 4d sastāvdaļa – informācija un enerģija laikā. Cilvēks ir kā portāls no 3d uz 4d ar savu fizisko formu.
4d. uztvere ļauj izjust katru parādības enerģijas plūsmu atsevišķi, 5d jau sajust kopumu, kolektīvi.
Cilvēka tīrā apziņa neiekļaujas 4D. Bet 4D iekļauj visu informāciju, kas saistīta ar Zemi, tajā skaitā visus likumus, matrici. Šis ir kā pārejas posms, kurš paplašina apziņu, tomēr var kļūt destruktīvs, ja uzkavējas pārāk ilgi.
Savu sākotnēju spēju atcerēšanos saista ar vīrišķo, ar ideju. Ikdienišķa cilvēka ideja ir izšķīdusi vispārējās informācijas kanālu juceklī. Atraujoties no nevajadzīgās mentālās uztveres, sākas atcerēšanās.
Tīrā uztvere panākama, sazinoties ar materiālo realitāti sajūtu līmenī, uztaustot materiālās daļiņas dzīvo pamatu. Un šeit jau rodas kontakts jeb atcerēšanās ar savu sievišķo enerģiju, kas ir no ilūzijām brīva pamatenerģija.
Apvienojot šos divus pretstatus savā uztverē, cilvēks atbrīvo savu apziņu no pirmās atdalīšanas sekām, sistēmas radītie izkropļojumi to vairs neskar. Visums un matērija sāk izpausties nevis kā slogs, sods un ierobežojumi, bet gan kā rotājums jeb balva iemiesojumam, dzīvei.
Sievišķā enerģija izpaužas katra cilvēka vitalitātē un vēlmē darboties, un vīrišķā enerģija izpaužas spējā mainīt savas izpausmes, radot radošu pieeju dzīves situācijām.
Riski, pārāk iegremdējoties 4D:
·         zūd spējas sajust ar fizisko ķermeni, paplašinot savas smalkās spējas, sašaurinās fiziskā uztvere un sajūtu spektrs realitātē;
·         enerģijas pārtveršana no citiem, augstākiem vai zemākiem līmeņiem, tas ir, kad ar visu apziņu ieiet 4d, norobežojoties no fiziskās pasaules un notikumiem.
Kā noturēt balansu? Kanāli izmantojami, kā palīglīdzekļi atmiņas aktivizēšanai, tiem jākalpo par impulsiem. Lai matērija demonstrētu savas patiesās spējas, tai jāzaudē sava mehāniskā būtība. Ja cilvēks virzās saskaņā ar savu matrici, savu informatīvo kanālu, viņš aug un iet savu ceļu, līdz pirmsākuma atcerēšanās brīdim. Cilvēkam ir katram sākotnēja spēja izprast matēriju. Tehnoloģijas un superdatori šo spēju aizsedz. Tāpat, aizsedz pārāka iegrimšana informatīvajos kanālos.
Pārejas posms uz 5D: Kad esošais līmenis kļūst par šauru, jeb ierobežojošu,  notiek intuitīva vajadzība pāriet pie nākamā līmeņa. Katrs nākamais līmenis nes līdzi lielāku apziņu un saprātu. Un, arī katrs augstākais apziņas līmenis spējīgs kontrolēt un arī pakļaut zemākos līmeņus. Ieejot jaunā apziņas līmenī, zūd daļa iespēju, kas bija iepriekšējā līmenī un iegūtas jaunas iespējas, kuras nebija iepriekšējā līmenī. 4D ir kā starpposms, informatīvas programmas, lai cilvēks pārietu jau pie savas idejas.
4d sfēras joprojām ir fiziskas, tāpat kā 3d, bet realitātes garīgā, metafiziskā, "ezotēriskā", "smalkā", info-enerģētiskā puse vairs netiek apšaubīta, drīzāk tā tiek pieņemta kā patiesa un derīga, kā arī kā neatņemama realitātes sastāvdaļa. Pastāvēšana neatkarīgi no tā, vai tā ir pilnībā izprotama vai nē.

5D – materiālais plāns.  Enerģētiskā telpa ir pati 5d realitāte, kuras pamatā ir gan informācija, gan matērija.  Piektais apziņas līmenis ir augstākās kvalitātes enerģijas realizācijas forma. Papildus izpratnei par laiku un informāciju, pievienojas izpratne par telpu, visuma plašumu un ESĪBU – dvēseles apzināšanos un gara realizāciju ķermenī.
Vispārēji un apzinātības sākumposmā: garīgie meklētāji, paplašinātas apziņas līmenis, sāk apjaust visumu un plašumu, savu saikni ar visu pārējo, saskatīt likumsakarības, uzdot daudz jautājumus. Tieksme pēc garīgās evolūcijas. Vērsts uz pasauli. Meklē lielās atbildes, neapmierinās ar to, kas iepriekš teikts un pieņemts par normu. Meklē jaunus veidus, kā izpausties, transformēties. Interese par palīdzēšanu citiem. Šeit jau rodas izpratne par izdzīvošanas programmām un ideju par savu virzību. Ķermeņi sāk atbrīvoties no uzkrātās spriedzes, cilvēks sāk just savu ķermeni, just vairāk sāpes un diskomfortu arī mentālajā plānā. Ķermeņi gadu gaitā kļuvuši cieti, lai mazāk justu sāpes un neciestu, arī emocijas bijušas apspiestas. Šajā posmā paralēli vēl darbojas stipri izdzīvošanas instinkti un programmas. Parādās interese un izpratne par ķermeni, kā avataru, interese un prakses par ķermeni, kā par “piedevu dzīvei”.
Vidus posms un beigu posms: jau apjauš sevi kā garīgu būtni (izpratne, ka matērija nav tikai fiziskais ķermenis, bet arī enerģija), kura gūst fizisku pieredzi. Vairāk uzmanības tiek pievērsts savai iekšējai būtībai, saiknei ar bezgalīgo. Mazāk dominē un nosaka ārējā vide un mijiedarbība ar citiem cilvēkiem. Vairāk pašizpētes posms. Ķermenis sāk darboties kā vienots organisms. Ne vairs katrs orgāns pats par sevi.
Cilvēks sāk apzināties sevi, kā daļu no civilizācijas, kā vesela organisma daļu. Rodas kopsadarbības asni.

Kopumā 5D:  Samērā brīva enerģija, bez izdzīvošanas instinktiem. Enerģija nespēj pati par sevi eksistēt, ja tā tiktu palaista pavisam brīva, iestātos haoss. Tādēļ runājam par apzinātību. Jo apzinātāka esība, jo brīvāka izpausme.
5d ir unikalitātes un individualitātes apziņa. Ja pie 5d apziņas sākuma līmeņa vairāk dominēja kolektīvā izpausme un savējo meklēšana, apvienošanās, kas 5d apziņas beigu posmā kļūst nospiedošs, jo cilvēks sāka pamanīt, ka zaudē savu autentiskumu un personīgo izaugsmi, dažkārt pakļaujot sevi pārāk lielai ziedošanai citiem, paļaujoties galējam altruismam, tad 5d beigu posmā vairāk dominē individuālisms. Sākotnēji tas var izpausties caur daļēju konfliktu.
Apziņas integrācija 5d notiek, kad cilvēks sāk apzināties savu identitāti, autentiskumu un tādējādi neļaujoties vairs no vides mijiedarbības apdraudēt savu individuālo pieredžu akomodāciju. Individuālais enerģētiskais lauks jau ir rezonansē ar apkārtējo lauku, tomēr tas neizplūst apkārtējā laukā, nezaudē savu autentiskumu. Arī šajā apziņas līmenī ne vienmēr visi domās līdzīgi, tomēr sadarbība notiek uz rezonanses pamata un, ideju vai domu nesakritību gadījumos, cilvēki nekaitē un nebloķē viens otru, tajā pat laikā šeit nedominē pienākums arī atbalstīt otru. Atbalstu izstaro savā ziņā kopējais lauks katram individuāli.
Kā katalizators šo iespēju aktivizēšanai un pat pašdziedināšanas procesam var būt dalīšanās, savu sajūtu izpaušana vidē (nejaukt ar enerģijas izšķiešanu).
Enerģijai ir vajadzīga ideja, kas to virza. Kamēr cilvēks neatrod vai neatceras savu ideju, kur virzīt savu enerģiju jeb resursu, tikmēr to vada programmas. Programmas vai ārējo faktoru virzība – saprasts ar prātu, idejiski pieņemams, bet prasa pārvarēt diskomfortu, rodas pretestība, bieži ieslēdzas vispār nekā nedarīšana, distancēšanos. Savas idejas impulsu vadība – smalkā sajūta, kā būt. Šeit ir izaicinājums pārslēgties un kombinēt ar ārējām sistēmām, principā, pārkārtojas visa dzīve, vērtības, uzskati un turpmākā virzība. Realitātē viss process notiek sinhroni un kopā, apzinoties 3d matērijas iespējas un ierobežojumus.
Enerģija no dzīva cilvēka ir kā kontakta ielikšana rozetē, pieslēgšanās avotam. Tieši tādēļ dzīvs cilvēks ir kā tilts starp debesīm un zemi – bāzes enerģija savienota ar zemes enerģiju, jeb dievišķā izpausme ķermenī.
Emociju izpausmes nomaina patiesas jūtas (tās nekrīt galējībās), sajūtas, ko piedzīvojam caur ķermeni. Rodas ar vien lielāka skaidrība un izpratne par norisēm uz Zemes, kosmosu, īstu patiesu garīgumu.
Matēriju spēj radīt apzināta enerģija, virzīta enerģija. Savukārt, apziņa to vada caur prātu.
Piektais apziņas līmenis ir cilvēka iedzimts un dabisks stāvoklis, kas sastāv no spējas sajust jūtu enerģijas plūsmu ap sevi.
Piektā apziņas līmeņa kolektīvā enerģija var noskaņoties katras domformas enerģētiskajai sastāvdaļai un stiprināt to. Tāpēc piektā apziņas līmeņa enerģētisko lauku var attēlot kā vienotu vidi domformu līdzāspastāvēšanai, barojot tās un savienojot kopējā telpā.
Riski: atpazīt savu ideju, savu impulsu, nesajaukt ar programmām vai citu uzspiestām idejām.
Uzņēmējdarbībā: pamazām darbība vērsta jau uz cilvēku, patiesām vērtībām un vajadzībām. Vide to pieprasa pati, cilvēki sāk atšķirt īstumu no mākslīgā. Cilvēks cilvēkam. Uz civilizācijas un Zemes izaugsmi. Rodas prakses un tehnoloģijas, sistēmas un produkti, kas vērsti uz veselumu, holistiska pieeja.

>5D – starpposmi, kuri ietekmē materiālo plānu.  Cilvēka apziņa jau sniedzas augstāk par materiālā plāna ietekmēšanu. Rodas izpratne un iespējas no 5D ietekmēt augstākus plānus. Augstāki apzinās uzplaiksnījumi ir mazāk saķeroši ar matēriju, tā ir lielākas kopainas redzēšana. Paliekot saķerē ar matēriju, tā ir kā māksla apziņā sērfot un pārslēgties starp dimensijām, realizēt matēriju. Saķere ar realitāti katram cilvēkam var būt pilnīgi atšķirīga, atkarība no tā, kāds mērķis ir dzīvošanai 3d realitātē. Arī šeit iekļaujas zinātnieki, mistiķi, mākslinieki, cilvēki, kas kardināli mainījuši civilizācijas gaitu, virzienu, kas impulsu radīšanai saņēmuši “ne no šīs ierastās” vides. Arī mistiķi, jogi, kuriem ir maza saķere ar 3d realitāti, tie jau pārsvarā iedarbojas uz matēriju caur smalko plānu, caur savu apziņu ietekmējot globālus procesus, kopējo lauku. Kaut gan, jāpiebilst, ka katra individuāla cilvēka doma, kas neatbilst kopējiem standartiem un šabloniem, iedegas kopējā laukā, atstājot tur savu nospiedumu. 
Virs 5d iemiesota apziņa nebūt nenosaka aiziešanu no fiziskās dzīves. Šeit jāuztver katram individuāli, kurā virzienā ved sajūta, kā izpausties 3d realitātē. Ikdienišķa situācijā tā var būt iedeja, uzplaiksnījums, ideja, atklāsme, kas atkal esot savā ikdienišķajā stāvoklī, tiks realizēta matērijā. Dažkārt tas var notikt pat neapzināti, caur kādu sapni vai uzplaiksnījumu, pēc kura notiek realizācija, jeb darbība.
6D notiek apzināšanās, ka cilvēks ir liela organisma sastāvdaļa, augstākas apziņas kopums. Visaptveroša ieskata apziņa. Redz un uztver pasauli ārpus duālistiskas pārliecības un perspektīvas. Izpratne, ka viss ārējais ir tikai iekšējā atspoguļojums.
7D ir tīra apziņa, saikne ar bezgalīgo tukšumu. Vairs bez vajadzības mācīties, attīstīties, mācīt, meklēt, bez pienākumiem un misijas pildīšanas. Tas būtu tīrā veidā. Iemiesotai apziņai tas var izpausties kā spēja nolasīt informāciju un enerģiju ne vairs no kopējā kolektīvā lauka vai domformām, bet no Akašas (katram ir savs virziens un izpausme, kuru viņš izpauž un materializē 3d, kas iet saskaņā ar viņa apzinātības līmeni ikdienā). Pārsvarā visi dziednieki apzināti vai neapzināti impulsu veidā saslēdzas ar šo augsto vibrāciju tīrā veidā, kā ar savu augstāko būtību mirklī.

Savu sākotnēju spēju atcerēšanos saista ar vīrišķo, ar ideju. Ikdienišķa cilvēka ideja ir izšķīdusi vispārējās informācijas kanālu juceklī. Atraujoties no nevajadzīgās mentālās uztveres, sākas atcerēšanās.

Tīrā uztvere panākama, sazinoties ar materiālo realitāti sajūtu līmenī, uztaustot materiālās daļiņas dzīvo pamatu. Un šeit jau rodas kontakts jeb atcerēšanās ar savu sievišķo enerģiju, kas ir no ilūzijām brīva pamatenerģija.

Apvienojot šos divus pretstatus savā uztverē, cilvēks atbrīvo savu apziņu no pirmās atdalīšanas sekām, sistēmas radītie izkropļojumi to vairs neskar. Visums un matērija sāk izpausties nevis kā slogs, sods un ierobežojumi, bet gan kā rotājums jeb balva iemiesojumam, dzīvei.

Sievišķā enerģija izpaužas katra cilvēka vitalitātē un vēlmē darboties, un vīrišķā enerģija izpaužas spējā mainīt savas izpausmes, radot radošu pieeju dzīves situācijām.

Aktivizēts simpātiskais stumbrs liek krūškurvja aizmugurējai daļai saspiesties un iegurnim vērties priekšā vaļā. Tā pamazām rodas nepareizs lordozes izliekums. Dziļākie muguras muskuļi saspringst. Rodas kifoze. Rodas citu muskuļu sasprindzinājums, piemēram, kāju priekšējo un aizmugurējo muskuļu. Parasti šo visu procesu kopumu dēvē vienkārši par muguras sāpēm vai savilktu muguru. Nereti viens muskulis ir vairāk sasprindzis par otru, viena iegurņa puses izvirzās uz priekšu, cilvēks ir vairāk sarāvies vienā sānā utt. Jo viena puse ir gandrīz visu laiku izelpas pozīcijā, savukārt otra paliek ieelpas pozīcijā. Viena puse ar lielā saspringumā, otra pārāk lielā atslābumā, paliek nestabila. Nereti ar jogu cenšas stiept tieši šo jau tā sastingušo muskuli, jeb citus itkā sastingušos muskuļus, kas ir kardināli nepareizi. Kā to ātri notestēt? Nostāties taisni uz vienas kājas un ar pretējo roku aizsniegt otras paceltās kājas pirkstgalus. Vi pavērot, kurš iegurnis ir augstāks par otru. Vai sēžot ar izplestām kājām uz grīdas, paliekties uz vienu vai otru pusi, kura muguras puse vairāk sāp, ir saspringtāka u.c.
Ķermenis ir ļoti gudrs un tas ātri meklēs kompensācijas mehānismus, kā pasargāt ķermeni. Šajā gadījumā, viens no piemēriem, krūškurvis velkas priekšā ciet, ribas savelkas, neļaujot tām bezgalīgi plesties uz āru. No šī atkal izriet daudzas citas ķermeņa disfunkcijas, problēmas ar elpošanu, mutes elpošana (saspringta diafragma neļauj vairs elpot ar diafragmu, automātiski rodas ķermeņa stabilitātes zudums iegurnī un pretēji utt.), saspiesti nervu centri, jo sevišķi saules pinumā utt. Un atkal, ejam tālāk, no somatikas puses mēs atkal redzam šeit somatiskus blokus, pašvērtējuma neesamība, nezināšana, ko vēlos dzīvē, kas ir patiesi mans, izvairīšanos no sociuma utt. Jo, katrs, pat vismazākais nervu kairinājums izsauc ķermeņa vēl vairāku saraušanos, vēl lielāku simpātiskās sistēmas aktivāciju. Ejot vēl dziļāk, sāk nemanāmi griezties krūškurvis, kas sāk spiest sirsniņu, pie noteiktām kustībām iespiesti starpribu nervi, kas atkal izraisa sasprindzinājumus un sāpes. Rodas nez no kurienes uzradušās, neizskaidrojamas trauksmes, kas nav saistītas ar ikdienas situācijām utt., kombinācijas mēdz būt ļoti dažādas.
Netiešā veidā šo ietekmē arī ilgstoša galvas noliekšana uz priekšu, piemēram, sēdēšana ekrānos un līdzīgas darbības.
Netiešā veidā tas veicina arī izmaiņas pašā galvaskausā, radot saspringumus un izmainot asinsrites un nervu sistēmas traucējumus.
Netiešā veido to izraisa arī ļoti smagi satricinoši psiholoģiski triecieni vai ilgstoša dzīvošana stresā un spriedzē, jo sevišķi bērniem, nejūtoties drošībā, jūtot, ka ir apspiesta viņu būtība, vērtību sistēma utt.
Šo jomu esmu pētījusi un apguvusi vairākos gadus, mēģinot dziedināt sevi. Soli pa solim, līdz radās kopainas izpratne par procesiem ķermenī un kā šo visu ietvert kvantu praksē. Jo tikai ar darbu ar enerģiju, bez "failiem galvā", nebija iespējams panākt taustāmus rezultātus. Bija uzlabojumi, bet, ne dziedinājumi, jo, man bija svarīgi izdarīt maksimāli iespējamo, jo bija sapratne, ka to var izdarīt un tam arī sekoju. Bija jāiemāca savas smadzenes atpazīt dažādus ķermeņa slāņus- virsējās fascijas, dziļos audus, viscerālās fascijas, muskuļus, kaulus, šķidrumus, atpazīt enerģijas kustības ātrumu katrā slānī, atpazīt disfunkcijas un tās novērst utt. Atpazīt fizisko slāni, enerģētisko, mentālo, vitālo, strādāt ar tiem. Kvantu prakse ir kopums, tās darbības nenotiek mehāniski, bet "enerģētiski - informatīvi", piekļūstot vietām, kur pat ķirurga skalpelis netiek klāt.
Kvantu terapijā strādāju gan ar ķermeni, gan ar psihoemocionālo fonu. Jo ļoti bieži tieši emocionālais fons ir par iemeslu šīm izmaiņām. Piemēram, ilgstoši esot diskomfortā ar to, kā jūtas, kā gribētu dzīvot, bet nespēja iziet no šī apburtā apļa. Kvantu prakses uzdevums ir tieši pavērt šo logu, ļaut ķermenim sajust un prātam pieņemt jaunu normu, kā dzīvot tālāk. Notiek "quick lorning", jeb ātrā apmācīšana zemapziņai, lai tā turpmāk saudzīgi un harmoniski vestu pa savu vērtību ceļu. Vienlaicīgi notiek darbs ar ķermeni, tikko jaušami labojot disfunkcijas, atjaunojot veselu ķermenī, veselu nervu sistēmu, pielietojot gan integrāli kraniālo terapiju, gan citas metodes. Jo tieši kvantu praksē tiek strādāts ar visiem ietekmējošiem aspektiem vienlaicīgi. Savedot kārtībā psiho-emocionālo fonu, izmainās stāja kopumā, labojot integrāli stāju, mainās psiho-emocionālais fons. Kvantu praksē impulsi tiek doti uzreiz visam ķermenim. Ja nav šī kvantu sapīšanas jeb savienojums starp apziņu, prātu un ķermeni, šie procesi nenotiek. Mans uzdevums kvantu praksē ir atjaunot šo savienojumu. Tieši tādēļ es saku, ka cilvēkam parasti ir tikai līdz trim galvenajiem psiho-emocionālajiem blokiem, kas ir patiesi īsti. Jo, kad ķermenim ir palielināta simpātiskā aktivitāte, prāts mēģina atrast risinājumu visiem sev zināmajiem veidiem, metodēm, meklējot cēloņus, blokus utt., bet patiesībā tas tikai mēģina izdzīvot un nejust ciešanas, tādēļ meklē visur vainīgos. Veselā ķermenī nebūt nav tik daudz problēmu, ar ko cilvēks nespētu tikt galā.
Savās kvantu praksēs es vienmēr ieminos par to, ka cilvēkam arī pašam būtu jāpieliek pūles savas veselības uzlabošanai. Ieminos par vingrojumiem, nereti pat parādu priekšā, uzdodu mājas darbus, bet, diemžēl, maz ir tādu, kas kaut cik izpilda. Kaut gan, man ir arī ļoti pozitīvi piemēri, kad cilvēks ļoti ātri tiek uz kājām, pildot kaut nelielus elpas vingrinājumus un ķermeņa korekcijas vingrinājumus dienā. Jo, noņemt sāpes un lielo disfunkciju ir ļoti ātri un viegli, cilvēkam vairs nesāp un viņš turpina tādā pat garā.
Ja man būtu veselības centrs, tad es pilnīgi noteikti strādātu kopā ar citiem speciālistiem, kā piemēram, fizoterapeitiem, biomehānikas speciālistiem, uztura speciālistiem, osteopātiem, pareizas elpošanas (ne ekstrēmās elpošanas) speciālistiem, jogas praktiķiem, ar kuriem mums būtu skaidrs kopējs virziens, integrāli vesels ķermenis, sadarbojoties arī ar klasisko medicīnu, kas spētu pieņemt visu augstāk minēto.