Radošā funkcija, pamats
Pamatā - fiziskā ķermeņa pildīšanu ar enerģiju izdzīvošanai. Pamazām šos procesus nomaina cilvēka biolauks (šo esmu pamanījusi arī mērījumu atspoguļojumos). Es pat uzdrīkstos izteikt domu, ka pavisam drīz šie mērījumi vairs nebūs vajadzīgi). Cilvēks, kā sistēma, iekļaujas lielākā sistēmā. Visuma jeb dabas sistēmā. Pavērojiet dabu, zvaigžņu sistēmas, Piena ceļu, galaktikas, okeāna straumes, lavas iekšējo plūsmu, kā zemes asinsriti. Pajūtiet neredzamo vibrāciju tīklojumus. Cilvēka ķermenis ir daļa no šī visa, gan zemes, gan kosmosa. Mēs gan izstarojam enerģiju, gan uzsūcam. Biolauks ir mūsu un visuma sajaukums. No vienas puses, tas ir atkarīgs no tā, ko izstarojam un saņemam atpakaļ, no otras puses atkarīgs no tā, ko spējam uzņemt. Kāda ir mūsu uz-tvere, apzinātības spēja.
Kavēkļi, jeb “mirušie impulsi” ir tie, kas traucē šo procesu. Kvantu praksē liekam uzsvaru tieši uz radīšanu jeb manifestāciju.
Dalīšana labajā un sliktajā, baltajā un melnajā, gaismā un tumsā, tās ir spēcīgas dualitātes izpausmes. Notiekošo procesu nepieņemšana. Fokusa nomaiņa uz, kā es gribētu, lai būtu, ne vairs cīņa par izdzīvošanu, bet par to, kā būtu jābūt, apcerēt, dot sev impulsus, bez aizlidošanas mākoņos, paturot šo sazemējumu. Radošā pieeja, katrs rada vispirms sevi no jauna.

Šī spēja katram ir jātrenē, jāaktivizē sava radīšana. Mākslīgi atvērt, ja nav impulsa, to nevar.

Sava fiziskā ķermeņa savešana kārtībā.

Radīšanas centrs
Ja pirmo centru varam nodēvēt par radīšanas resursu, tad otrais centrs ir kā pašizpausme. Ko tu jau tagad vari radīt. Tie var būt talanti no iepriekšējām dzīvēm, uz to netieši norāda tas, ka šie talanti izpaužas viegli, kā paši no sevis, piedzimis jau talantīgs kādā jomā. Piemēram, caur mākslu, mūziku, mākslu radīt kaut ko jaunu utt., tas padodas viegli, bez īpašas mācīšanās. Tikpat labi, tie var būt talanti, kas atklājas dzīvē, iepriekš cilvēks nav mācējis, bet pēkšņi parādās interese, caur apgūšanu un mācīšanos. Aktivizējoties pirmajam centram, pastiprinās tieši šī joma, tā saņem atbalstu. Nereti talantīgi mākslinieki pēkšņi maina savu izpausmes veidu. Radošums var izpausties daudz dažādos veidos, jauni biznesa modeļi, jaunas tehnoloģijas, zinātniskie atklājumi, politikas virziena maiņa, ģimenes iekšējo modeļu maiņu, jauni izglītības modeļi. Viss sākas ar mazu pirmo solīti. Tālāk jau notiek virzība.

Nauda. Šis centrs ir tiešā sakarā ar naudu. Ko tev šis vārds izsaka, kādas reakcijas rodas? Principā mūsdienu pasaulē šim ir vistiešākais sakars ar radīšanu, savas dzīves radīšanu. Netiešā veidā bloki šeit rodami gan no izdzīvošanas instinktiem mirušajiem gan no ezotēriskā un reliģiskā instinkta. Naudas bloks – cilvēks nespēj pat apzināties, ka viņam drīkst būt nauda. Reliģiskais naudas bloks – garīgiem cilvēkiem nav nepieciešama nauda. Protams, nauda var būt kā kompensācija daudziem citiem trūkumiem. Bet, uz zemes, nauda ir tiešā veidā saistīta ar izdzīvošanu. Gan drošību, gan vairošanos, gan ēdienu. Tikai pēc tam varam runāt par radīšanu un dzīves baudīšanu. Agrākie reliģiskie instinkti ir novecojuši un miruši lielākai daļai cilvēku. Daba mums spēj nodrošināt veselību, bet par naudu cilvēkam pašam jāparūpējas. Šeit bieži iekrīt, fokusējas uz došanu pasaulei, kamēr pašam nekā nav. Centrs kļūst līdzsvarots, kad nauda ikdienā ir pati par sevi saprotama lieta. Ne naudas daudzumā, bet tad, kad ir pietiekami visam.

Savstarpējās attiecības sociumā. Kā izpaust sevi pašam priekš sevis, kā tas izpaužas sociumā. Tas, kā tevi redz citi cilvēki, apģērbs, uzvedība utt. Attīstās izpratne, kā mijiedarboties ar apkārtējiem, vieglāk kļūst uzturēties un orientēties starp citiem cilvēkiem. Cilvēks pamazām paliek spējīgāks, kā bijis iepriekš. Prot veidot harmoniskas attiecības, izjūt patiesu cieņu pret citiem.
Seksualitātes instinkts citā līmenī, atļaušanās sev izpausties košāk (šo vairāk lasīt par seksualitātes instinktu). Atļauties iedrošināt un iedvesmot citus.
Harmoniska uz produktīva mijiedarbība ar bērniem, piemēra rādīšana, kā uzvesties un būt savam dzimumam (vairāk lasiet par varas instinktu). Pieaugušie un bērni ir samērā neatkarīgi, izrāda entuziasmu un prieku par dzīvi.
Savā ziņā nes līdzi atbildību par civilizācijas attīstību. Ko es varu dot šai pasaulei? Civilizācijas turpinājums (vairāk lasi par izdzīvošanas instinktu). Civilizācijas apziņas paaugstināšanu.
Kā marķieris šīs čakras harmonijā varētu būt savu sajūtu un emociju piefiksēšana dienas beigās. Ja pārsvarā ir miers, nav sakāpinātu emociju – pārāk viss slikti vai ļoti labi, tad centrs ir līdzsvarā.
Darbojas harmoniski: Manifestācija. Jaunu vēsmu ienešana sadzīvē, ģimenē, savā tuvākajā vidē, pasaulē. Veselīga seksualitāte. Nav problēmu ar finansēm. Dzīvē ir veselīgas intereses, hobiji. Vieglums dzīvē. Bauda.
Disbalanss: Hiperseksualitāte vai pretēji – apspiesta seksualitāte, frigiditāte, impotence. Par daudz strādā, neatpūšas. Pārmērīga bagātības radīšana vai naudas neesamība, mazvērtības komplekss, radošo ideju un interešu trūkums.
Orgāni: gūžas, iegurnis, limfātiskā sistēma, nieres, dzemde, ārējie dzimumorgāni, urīnpūslis, visi organisma šķidrumi, apendikss, zarnas un muguras lejasdaļa. Atbild par vielmaiņas ātrumu.

Līdzsvara centrs
Mijiedarbība ar duālo pasauli. Ceļš esošajā dzīvē, tagad, šajā inkarnācijā. Mūsu ķermenī atrodas tagadne, šajā centrā. Atkarībā no apziņas līmeņa, savām vērtībām, sajūtām par virzienu, parāda, vai cilvēks iet un ies savu ceļu. Šeit svarīgi uztvert, ka nav vajadzības salīdzināt ar citiem, ne vērtības, ne apziņas līmeni. Harmonija iestājas tad, kad esi mierā ar sevi, tagad, savā ķermenī. Veseluma apzināšanās. Pirmie asniņi, kas parāda, ka cilvēks sāk apzināties dualitāti, tās būtību. Nestrīdas un necīnās par labo pret ļauno. Veseluma apziņa veselīgi izpaužas dzīves situācijās, kad ir attiecīgi jārīkojas situācijās. Ja jādusmojas, dusmojas, ja kāds jānoliek pie vietas, tad izdara to. Spējā pateikt nē, savu robežu apzināšanās. Iziešana no mūžīgā upura lomas.
Šis apzinātības posms ir visai pretrunīgs. Cilvēks sāk apjaust, ka sasniedzot absolūto veselumu, cilvēces, kā tādas vairs nebūs, sasniedzot absolūto mieru, nebūs impulsa dzīvei ne radīšanai, bet, dzīvot totālā dualitātē paliek par grūtu. Tieši šis centrs atbild par izaicinājumu visu šo sabalansēt savā ķermenī, savā dzīvē. Tas ir ilgs ceļš, principā tas arī ir mūsu dzīves ceļš.
Stabilitāti varam novērot sevī caur neitralitāti un apzinātību, īsteno iemeslu saredzēšanu un izpratni, kā notiek lietas, kā mijiedarbojas cilvēce, kā notiek pasaule. Izzināšana, pētniecība, savas puzles salikšana. Vai es esmu uz sava ceļa, vai dzīvoju citu dzīves.
Sadzīvē – sociālā realizācija, vai realizēju savus mērķus. Ir nodoms – seko darbība. Vājš centrs – ideja ir, bet pietrūkst enerģijas. Spēks, miers, es to gribu un es to varu un daru.
Pašvērtējums, ticība sev. Ego (nebaidīties no šī vārda).
Ja otrais centrs par naudu ir vairāk idejiskā līmenī, tad trešais centrs jau norāda tieši uz darīšanu.
Netieši norāda, kā cilvēks spēj izmantot savu spēku un jaudu, spēju valdīt pār savām emocijām un ambīcijām. Spēka centrs, sevis izteikšanas un pašrealizācijas centrs, dvēseles ceļa realizācijas centrs. Dvēsele var izpausties tikai caur ego (kāds viņš ir, pie tā katram jāpiestrādā). Pārliecība par sevi un mērķtiecība.

Apvienojošais centrs
Apvieno 3 zemes un 3 kosmiskos centrus. Tieši dod sajūtu, kur iet tālāk, kur virzīties. Sajūtu, tas ir mans vai nav. Patiesas harmonijas un līdzsvara enerģijas. Dziednieku aktīvais centrs, sajūta, kā palīdzēt citiem, bez sevis ziedošanas. Šeit dzīvo dabīgā empātija, katrā cilvēkā. Dažreiz aiz nezināšanas vai bailēm tā iekapsulējusies. Spēja uztvert un sajust dzīvnieku un dabas pasauli. Sajust zemi, uztvert sakrālās zināšanas, pielietot tās. Atbrīvots šis centrs nozīmē atbrīvotu prātu.
Ko nozīmē beznosacījumu mīlestība un pieņemšana? Tā ir skaidra, pieauguša cilvēka apziņa, ka katrs cilvēks uz zemes ir savā vietā, ka katram ir gan tiesības, gan sava vieta būt. Pieņemšana – tu pieņem pasauli tādu, kāda tā ir. Ar visām nebūšanām, priekiem un bēdām, bez analīzes, bez dalīšanas. Tieši tāpat, kā pieņemam gan zirneķļus, čūskas, zaķīšus, putniņus, plēsējzvērus. Mēs zinām, ka viss ir dabas sistēma, ka viss ir cikls. Šī pieņemšana un mīlestība sākas ar sevi. Tā iet paralēli, es un citi. Jo vairāk es ļauju būt sev, jo mazāk pretenziju pret pasauli un otrādi. Tas ne noliedz ne nostumj malā savas dzīves dzīvošanu, mērķu piepildīšanu, projektu īstenošanu, naudas tērēšanu, smalko plānu izpēti. Ļoti daudz šeit ir tieši reliģisko instinktu paliekas šajā aspektā, tādēļ cilvēki pat baidās, izdzirdot par sirds čakru. Ar šo strādājam kvantu praksē.
Cilvēks pieaug, sāk redzēt lietas ne vairs tikai lineāri. Attiecības, iesaistīties, nebēgt no dziļām sajūtām, no mīlestības, no kaisles. Nebēgot no skumjām un līdzjūtības, no sērām vai mīlas mokām. Spilgtas sajūtas nāk un iet, problēma sākas vien tad, kad notiek pārāk ilga šo sajūtu ieilgšana, ko saucam par afektiem, jeb ieķērušās emocijas.

Pašrealizācijas centrs
Sevis izpaušana tieši tagad, šajā fiziskajā realitātē. Pašrealizācija. Radīšana uz āru. Savā ziņā pat jauna komunikācija, jauns biznesa modelis, jauna preču un pakalpojumu pārdošana. Tieši izpaužot savu mijiedarbību ar ārpasauli. Tāpat, ģimenē, tuvākajā lokā. Netieša mācīšana, palīdzēšana, virzīšana. Mans biznes nav tikai lieta, ko pārdot, tas ir daļa no cilvēka paša. Grūti būs pārdot to, kas vairs nav saskaņā ar dzīves vērtībām.
Centrs kalpo kā neredzama pāreja starp redzamo un neredzamo pasauli. Mijiedarbību ar smalko pasauli. Savā ziņa pudeles kakls, grūtākā vietā, kur šobrīd daudzi iesprūduši. Tilts debesīm ar zemi. Viss, kas nāk no smalkajiem plāniem, materializējas tieši caur šo centru. Radās uz āru, pieņem formu. Tāpat, māksla izrunāt, izdot uz āru, ietērpt vārdos. Jau pats šis process kļūst par praktisku radīšanu, savas idejas iesaiņošanu cilvēkiem uztveramā un saprotamā veidā. Šo ļoti sajūtam, klausoties cilvēkus dziedam, kad sakām, cilvēks ar Dieva balsi, iznest matērijā šo enerģiju un vēstījumu, piemēram.
Šo plūsmu materializācija caur balsi, netieši ietekmē cilvēka fizisko pasauli, caur balsi izmainot enerģiju apkārt.
Daži avoti pat pieminējuši, ka radīšana caur balsi, ir jaunās sistēmas pamats, mēs mācāmies saprast, ko tad īsti nozīmē radīt.
ŠĪ centra būtība ir sevis izpaušana gan fiziskajā plānā, gan smalkajā vidē. Kvantu līmenī radot to, ko vēlas materializēt, kas ir saskaņā ar savu ceļu, vērtību sistēmu.
Balss tembrs, skanējums, nosaka skaidru pola piederību. Ķļūst grūti ar izmainītu balss toni maskēties, cilvēki kļūst ļoti uztveroši un neapzināti filtrēt.
Netiešā veidā šis centrs un tā attīstība tuvina telepātiskai saziņai. Jo atvērtāks cilvēks, kas spilgtāk izpauž savu būtību, jo spilgtāka un jaudīgāka kļūst šī čakra, jo jaudīgāka radīšana. Caur balsi – tieši spēja izteikt savas vēlmes, savu viedokli, caur balsi. Tas nebūt nenozīmē, ka visiem būtu jākļūst publiskiem vai daudz jārunā. To var darīt pilnīgā vienatnē, izrunāt caur balsi.
Darbojas harmoniski: cilvēks runā, komunicē tad, kad tas vajadzīgs, skaidri apzinās sevi, savas balss un teiktā ietekmi. Balss ir skaidra un saprotama, netrīc, neaizsmok. Domu tīrība. Emocionālā inteliģence. Nereti cilvēki, pirms izrunāt uz āru, veic iekšējo dialogu ar sevi, sakārto savas domas un tad izpauž uz āru. Rada un valda ar balsi.
Disbalanss: nespēja izteikt savas domas, vai, ja tiek pie vārda, ber visu pēc kārtas, nesakarīgi, nespēj domas izteikt vārdos. Seko sabiedrības un sociuma likumiem, autoritātēm (skatīt pakļaušanās instinktu). Neprasme klausīties, citu pārtraukšana nevietā. Pārāk gara runāšana, citi sāk pagurt, nevar aizvērt muti, pārākuma sajūta, mans ceļš ir vislabākais. Nereti barga vērtēšana un kritika pret sevi, arī viegli pakļaujas un ietekmējas no citu vērtējuma. Vājš centrs var izpausties kā stostīšanās, raustīšanās. Ja centrs vājš, radīšana caur balsi nav pārliecinoša, runa pāriet skarba, uzbrūkoša un valdonīga, bieži tādā komunikācijā dominē tikai personīgais viedoklis un pārmetumi, norādījumi, kā otram dzīvot, kā ir pareizi.
Iesprūdušie bloki – neizteiktās emocijas, aizvainojumi. Gribēju pateikt, bet nepateicu. Aizkrīt balss.
Centrs par radīšanu uz āru, ja šeit bloķējas, idejas bieži tiek uzsāktas, sākas projekti, bet līdz galam neaiziet, paliek pusdarīti, cilvēks ķeras pie nākamā.  
Kvantu praksē lieliski ar šo visu strādājam. Galvenais, lai cilvēks pats apjaustu, kura ir viņa vājā vieta, kur ķeras enerģija, plūsma, kas ikdienā visvairāk un biežāk trigerē.
Orgāni: kakls, pakausis, žoklis, rīkle, barības vads, balss saites, vairogdziedzeris, elpošanas ceļi, plaušu augšējā daļa, muskuļi, rokas, deguns, zobi, dzirde.

Kopsadarbības centrs
Savā ziņā augstākais centrs. Katram cilvēkam šis centrs darbojas, neapšaubāmi. Galva atbild par visu, kas notiek ķermenī, domās. Spēja interpretēt, skatīt kopsakarības, redzēt kopbildi, tas atkarīgs no cilvēka apziņas līmeņa. Šis centrs ražo enerģiju, savāc, novada tālāk uz sirds centru, kur enerģija tiek izvadīta pa visu ķermeni, savukārt, otrais centrs atbild par enerģijas virzīšanu, mērķu realizēšanu. Tieši no šejienes atspoguļojas cilvēka mijiedarbība ar apkārtējo vidi un esošo realitāti. Sava ceļa un virziena radīšana. Skaidri redzēt šo pasauli, esošo realitāti, izprotot, kā tā darbojas, kā darbojas dažādi pasaules un visuma likumi, izprotot savu vietu šajā pasaulē. Kamēr cilvēks jūtas apspiests, neizprot pasaullradīšanu (līdz zināmam komforta līmenim, jo nez vai ir kāds, kurš visu izpratis), jūtas nebrīvs. Izprot savu vietu, cilvēka, kā lielākas sistēmas daļu.
No šī centra tiek ietekmēta visa cilvēka sistēma kopumā. Cilvēka spēja pārvaldīt gan savas emocijas, gan prātu. Var paanalizēt sevi, vai lēmumi tiek pieņemti no emociju uzplūdiem, bailēm, neatrisinātām problēmām un traumām, dusmām, citu viedokļiem, aizspriedumiem, mirušiem impulsiem, vai saviem radīšanas impulsiem.
Šo centru dēvē par portālu, kur cilvēkam paveras smalkā pasaule, gaišzinība, gaišredzība, gaišizpratne. Cilvēki mēģina attīstīt ekstrasensorās spējas, lai paplašinātu apziņu, citi paplašināt apziņu, lai attīstītu spējas. Tiklīdz prakses tiek pārtrauktas, viss apstājas. Uzsvars ir tieši uz balansu, harmoniju un mijiedarbību ar visiem centriem, iekšējo mieru. Ir daudz cilvēku, kuriem šis centrs dominē, tādēļ svarīgi visu šo nonest zemē un harmonizēt. Ne pats centrs ir svarīgs, bet visi centri kā viens vesels. Spējas atveras dabīgi, katram savas.
Kopsadarbības centrs. Uzticība, atklātums, būšana par sevi. Savā ziņā bezlaika telepātija, cilvēks apzinās savu daudzdimensionalitāti, uzskaņojas uz sava sarunu biedra telpu. No citu cilvēku sajušanas caur emocijām, atšķirība šeit ir tieši “zinība vai uztveršana” bez vārdiem. Šie cilvēki sajūt viens otru, pamazām pievelkas, bet jau kā autentiskas būtnes, bez līdera vai pakļauto dziņām. Spēja bezlaikā nolasīt informāciju par sarunu biedra mērķiem un būšanu šeit un tagad. Tas pārsniedz ar praksēm apgūtās zināšanas, piemēram, čenelingus, akaši hroniku nolasīšanu u.tml. Iepriekšējās prakses kalpo kā treniņš, cilvēks apzinās, ka vairs nav nepieciešams zināt vairāk, kā nepieciešams konkrētā brīdī. Tas atbrīvo šo centru, atbrīvo visu galvu un nervu sistēmu.
Cilvēkiem, kuriem šis centrs jau ir aktīvs, vai dažkārt pārāk aktīvs, ir svarīgi pievilkt savas astes, ļaut nobirt mirušiem impulsiem, bailēm. Praksē bieži nākas sastapties tieši ar to, ka cilvēks mēģina risināt baiļu jautājumu pa vecam, šeit jau vairs tas nestrādā un cilvēks izjūt vēl lielāku trauksmi dzīvē.
Šeit nākas nereti atmest visas savas iepriekš apgūtās zināšanas, tas ir pat daudz grūtāk par pieķeršanos lietām un cilvēkiem, ar kuriem nav rezonanses. Var pievērst vairāk uzmanību apcerei, kādēļ rodas šādas reakcijas, vai tās ir saskaņā ar manām vērtībām, manu dzīves redzējumu. Tādēļ būtiski, ka harmoniski darbojas visi centri. Lineārs darbs ar centriem vairs nav efektīvs tieši no šī skatu punkta. Ja cilvēks strādā, izejot no daudzdimensionalitātes skatu punkta, daudzi bloki atkrīt paši.

Darbojas harmoniski: cilvēks gan sajūt, gan darbojas saskaņā ar savu intuīciju, iekšējo viedumu. Ir motivēts, jūt skaidrību par savu dzīvi, aicinājumu. Apzinās sevi, pārvalda sevi, emocijas, prātu. Apkārtējās vides un realitātes harmonijas sajūta. Zināšana bez paskaidrojumiem.
Disbalanss: rodas gan no tā, ka enerģija šeit nekustas, gan no tā, kad kustības ir par daudz. Ja ir pārāk aktīva kustība, var rasties dažādas garīgās novirzes – māņticība, saiknes ar realitāti pārtrūkšana, pārmērīga garīgo būtņu pārņemtība, ar augstākiem spēkiem, sevis pazaudēšana, zūd koncentrēšanās spējas sadzīvē, enerģijas zudums fiziskajā ķermenī, sadzīves lietu kārtošanā, ikdienā, uzmanības trūkums, apjukums ierastās situācijās, aizmāršība, nespēja pieņemt lēmumus. Savukārt, ja enerģija burtiski šeit nekustas, cilvēks ir kategoriski materiālistisks, ņem vērā tikai to, ko spēj redzēt un aptaustīt. Nereti šeit iestrēgums rodas intelektuālajā ziņā, kad cilvēks ir pārņemts tikai ar domām, ar prātu virza savu dzīvi, neielaižot intuīcijas plūsmu. Arī tas izraisa gan nomāktību, gan sava veida depresiju, kad cilvēks saprot, ka ar zināšanām vien nepietiek. Šī sadaļa nav viennozīmīga. Svarīgi ir uztvert katra cilvēka individuālo stāstu un apjukumu. Nav pareizi vai nepareizi. Nenāk par labu ne centra aktivizēšana, ne bloķēšana. Tam jānotiek dabiski, ar dabisku interesi par “smalko pasauli”, gan saķeres ar realitāti nepazaudēšanu.
Viens no impulsiem, kad cilvēks ir gatavs iekšējām pārmaiņām, ir sajūta, ka tā, kā bija līdz šim vairs nevar, pienācis laiks ko mainīt, iet tālāk, neatkarīgi, kurā pozīcijā atrodas cilvēks.
Orgāni: galvas smadzenes, muguras smadzenes, - CNS, veģetatīvā nervu sistēma, acis, ausis, deguna dobumi, mugurkauls. Visa nervu sistēma kopumā.

Kronis - saikne ar visumu
Kā antena, kas savieno ar visuma energo-informatīvo lauku. Enerģiju saņem un barojas no biolauka, visiem dabas elementiem. Arī šeit, līdzīgi, kā iepriekš, nav cilvēku, kuriem galīgi nebūtu šīs saiknes. Svarīgi, lai centrs aktivizējas dabīgi, tad tas notiek harmoniski, gad daudz maz stabili ir visi pārējie centri. Kādēļ es uzsveru, dabīgi? Jo, jebkuram cilvēkam ir patiesa saikne ar savu augstāko būtību, kas varbūt ir vāja, dažādu pieņemto šablonu dēļ, bet ir. Šī saikne ir ārpus visām reliģijām, misticismu, egregoriem, bailēm un to informāciju, ko nereti pieņemam par patiesību, bet, kas intuitīvi iet pretrunā, šūnas kliedz un ziņo, ķermenis protestē, bet cilvēks laužas un laužas ne savas durvis atvērt.
No šī centra nolasāma informācija par cilvēka apziņas līmeni, dvēseles apziņas līmeni, ķermeņa apziņas līmeni, cik harmoniski viss darbojas savā starpā, līdzīgi kā pase cilvēkam. Jo stabilāks centrs, jo skaidrāka intuitīvā jušana un zināšana, informācijas un zināšanu interpretācija, nodošana citiem. Svarīgi piebilst, ka šī centra stabilitāte mainās attiecībā no situācijām un stāvokļiem, kuros ikdienā atrodas cilvēks, kādus kritērijus pieņem par patiesiem attiecīgos brīžos.
Šeit ir tāds paradokss – Prasme pielāgoties situācijām, atkarībā no spējas saprast situāciju. Spēja saprast ir atkarīga no apziņas līmeņa. Aplis, kas mainās.
Šis centrs ir par stāvokli šeit un tagad. Par apzināšanos, bet tajā pat laikā, par dzīvošanu. Par spēju adekvāti reaģēt, pieņemt lēmumus. Par citādu izpratni, par beznosacījumu mīlestību, kas izpaužas apzinoties haosa sakārtotību, par dabas kārtību, par cilvēka vietu kosmā. Par neparastu mīļumu pret cilvēkiem, dabīgu līdzjūtību, spēju palīdzēt citam, kad tas nepieciešams. Šie mirkļi var būt ik pa laikam, pavisam īsi, bet ļoti skaidri, kas atšķiras no hormonāliem mīlestības un svētlaimes uzplaiksnījumiem. Izejot no šī momenta, cilvēks jau kļūst spējīgs adekvāti mijiedarboties ar neredzamo pasauli, informācijas avotiem, lauku.

Darbojas harmoniski: cilvēks jūtas spēcīgs, harmonisks, uzticas dzīvei, jūtas mierīgi iedvesmots, spēj iedvesmot citus, dabīgi veselīgi empātisks. Nervu sistēma kļūst stabila, dziedinās viss ķermenis, visas ķermeņa sistēmas.  
Disbalanss: par daudz - pārlieku empātisks, nespēj sevi nošķirt no citiem, visu varenības sajūta, nespēja integrēt realitātē zināšanas un prakses. Par maz – uzskata, ka nav dzīvē izvēles, visu nosaka kāds cits – vai augstāki spēki vai sistēmas, vai citi cilvēki, upura loma, pazemināts jūtīgums gan sevi, savu ķermeni, gan pret citiem cilvēkiem, vienu un to pašu kļūdu atkārtošana. Depresīvs stāvoklis, tukšuma sajūta.
Orgāni: āda, muskuļi, skelets, visa endokrīnā sistēma.