Islandes piedzīvojums 2022
Kopējais pārgājiena maršruta garums apmēram 80 km. Kopā noieti esot ap 110-120 km. Ar piedzivojumi.eu un vislieliskākajiem ceļa biedriem. Pa spēkam, principā, ik vienam, kas spējīgs iet lielākus attālumus, ar 15 kg uz muguras, kāpjot augšā un lejā. Mājās tomēr iesaku pamēģināt, jo gluži pastaiga pa parku tā nav. Praktiskas lietas - labu telti, kas tiešām domāta kalniem un lietum, pārliecināties, ka nelaiž ūdeni, siltu guļammaisu, lietus drēbes, labus un ērtus apavus, saplānotu ēdienkarti un drēbju kārtām. Ir gan ļoti silti, pat karsti, gan sasodīti auksti, slapji un vējaini:) Daba mežonīga, apbrīnojama un pasakaina, kad gribas fočēt un fočēt, protams, skaistumu bildēs nevar ietvert. Pēc pārgājiena izbraucām līkumu ar busiņu, izkāpjot pie apskates objektiem. Bija ok, bet, sapratu, ka ceļojumā šādā veidā nebrauktu, jo dabas skaistums un bauda, ko gūsti ejot kājām, pārvarot sevi, atklājot apbrīnojamos skatus, ir simts reižu vērtīgāka un izaicinošāka. Pēdējā pārgājiena diena bija visizaicinošākā, jo bijā jāmēro 25 km, tajā skaitā ar vislielāko kāpienu augšup, kas lika sakopot spēkus (apm. 800 m augšā, ejot 8 km). Pēdējos 5 km saņemoties un sakopojot spēkus ejot, lai nonākot galapunktā, novilktu zābakus un izbaudītu "īstu ēdienu", kas godam nopelnīts. Kā apbalvojums, pēdējā dienā, pirms lidmašīnas, mērcējām sānus Zilajā Lagūnā. Tātad, ko mēs sadarījām? Pirmais un galvenais, ļāvāmies saplūst un mijiedarboties ar dabu, dabas skaistumu un autentiskumu, pielāgojoties un saplūstot. Kādam varbūt tuvāk iepazīstot sevi, savas spējas, pat pārsteidzoši atklājot, ka cilvēks ir spējīgs izdarīt vairāk, kā sākumā domājis. Kādam, nospraužot tālākus mērķus, kādam vienkārši izbaudot piedzīvojumu. Pirmajā vakarā sildījāmies geizera upītē, kur ūdens bija pasakaini silts - dabas SPA. Rītā, pirms pārgājiena, vārījām olas geizerī. Daudz gājām, augšā un lejā, tālumā un plašumā. Bridām pāri upītēm, straujākām un ledus aukstām, kur pēdas bija gan reizē pateicībā par veldzi pēc slodzes, gan sastingušas no aukstuma. Baudījām dabas kontrastus, miglu, vēju, lietu un siltu saulīti. Ziemas sniegu, ledus paliekas, kūstošu sniegu un dubļus, lavas lauku skarbo dabu un fantastiskos lavas mākslas darbus. Cēlām teltis gan elpu aizraujošās vietās, gan starp sakrautiem akmeņiem lavas laukā, lai kaut nedaudz paslēptos no vēja. Pabijām Eijafjadlajegidls vulkāna pakājē, kas izvirda 2010. gadā. Apskatījām Islandes geizerus, kas ik pa laikam izšauj karstā ūdens tvaikus no zemes dzīlēm. Kā zināms, šādu reģionu, kur sastopami geizeri, ir pavisam maz. Redzējām daudz skaistus ūdenskritumus, aiz viena ūdenskrituma bija iespēja nofotografēties un iziet cauri.
Aiz robežām...
Esot tur, esi tur, kur esi. Būt un spēt būt pašam ar sevi, par sevi. Būt atbildīgam. Par savām spējām, ēdienu, dzērienu un varēšanu. Kopā ar ceļa biedriem, kas spēj grūtākā brīdī sniegt pleca sajūtu un atbalstu, kas spēj sasmīdināt tā, ka vēders sāp un elpa trūkst, kas spēj iedvesmot uz jauniem sasniegumiem, kas spēj motivēt doties tālāk, iekarot jaunas virsotnes, kas dalās ar fantastiskiem pieredzes stāstiem, kas nebaidās iet ārpus reglamenta un ierastā, kas uzdrošinās un piepildās, pārkāpjot robežas...
Viena (bez vīra un/vai ģimenes) es braucu pirmo reizi un saprotu, ne pēdējo. Pateicībā Agnesei un Līgai par kopīgo plānošanu un telts un degļa dalīšanu, jauniešiem (Gļebam, Elizabetei, Guntim un Elīnai) par ātro soli, kas motivē trenēties būt ātrākai, Heino par palīdzību upes pārvarēšanā un iedvesmu ceļot vienatnē savā ritmā, Edmundam un Sandrai par iedvesmojošiem stāstiem no ceļojumiem un kalnu stāstiem, padomiem un ieteikumiem, kā arī par ūdeni manā mazajā izmisuma brīdī, kad atklāju, ka soma slapja un ūdens izlijis. Tomam un Anetei par fotomirkļiem, kas vēl nav iekļauti šeit, jo noteikti patreiz top kas interesants. Nikolai par foršo kompāniju un fotosesiju Zilajā Lagūnā. Ditai, Andrejam un Edgaram par kompāniju, jautrību un trakulībām, kā arī par superīgajiem ceļojumu stāstiem, par lielisko pēcpusdienu un nakti wild-ā, kas, viennozīmīgi, bija kā odziņa uz kūkas!
